How to be fully engaged with the work you have done for a long?

Do you know people who many years do the same work. Is the expert of doing it, do not really want to change occupation, thinks that the only thing he can do?
Everybody have met all kind of people, somebody from them enjoy learning new things over and over again just to expand his boarders of knowledge and skills, somebody gets specialized in one specific area, nobody can’t tell which is better way to do. However, Robert Kiyosaki business man and author of well know book Rich and Poor Dad has developed an idea that it is not good when young people get specialized in one area too quickly, meaning that people with broad knowledge are better survivors in changing world.
Now back to topic. If a person has decided that learning new things he doesn’t not want, good way how to get newly engaged in work he does e.g. can be a change in a rhythm of day, wake up early, do the most of the work in a first half of day and more time is left for family, hobby. Also, a person suddenly will see his day differently, especially those who usually sleep late. Just do the same think a little bit differently and you will discover how much more fun it is. However, the best way is to state a target for yourself you want to reach with your work and you will have a new load of energy when you will go for it.

How to measure a functional capacity of employees?

Previously I explained the situation when in the situation of laid off people, tasks are divided between rest of the people. However, in institutions and companies where salaries are decreased but at the same time due to structural reforms, there is a need to delegate more tasks to one employee, people are complaining that there is an overload of work.
Previously I described other problem, but now needs to take in consideration a tendency when institutions and organizations during growth of economics hired too many employees who were not fully employed.
Considering nowadays situation when many companies and organization should allocate recourses, work more effectively and cut expenses at the same time employees should work more to receive the same salary, also in government institutions people will obtain more and differed tasks.
But the question I am wondering about is how to understand and measure the level of the capacity for one person doing a work in a good quality?
One measure of the quality and capacity can be the level of satisfaction for the person doing the job. It can be measured with different personnel tests. Second a personnel specialist can interview employee to evaluate his motivation and strengths. Each organization should have a clear vision of the people satisfaction of doing work.

How to not overload an employee with work?

During this time many organization tend to minimize expenses, optimize resources. In worst case a few employees are fired therefore should be careful with delegating tasks to other employees. Of course there was a time when the quality did not fallow wages, wages were high because there were not enough people who would be ready to work, but the profit of their work was low.
How to evaluate, how much work is enough for one person? Delegating tasks to other employees should be very careful with what to delegate to each person.
First, work can be disturbed if there are many new tasks which he/she didn’t do before.
Secondly, when a person was hired he was willing to do the tasks he was applying to. He knew that he is good at doing it. But now receiving extra assignments could affect work result badly.
Finally, it would be necessary to sit down and talk with an employee which tasks he would like to do. Somebody is better in organizing events, one is better in calculations. Somebody is better in work with clients; one cannot stand to work with clients.
For organizing a work in a company these things should consider. Otherwise the quality can decrease and the overall atmosphere between colleagues can be affected.

How to motive employees when wages should cut and some of colleagues are laidoff?

People at the company or government institution are left with negative emotions. People do not trust organization; they think employer is not good enough to lead the business. People do not feel security and thinks-why I should work if I could be the next person who will be fired.
I randomly found and article which suggest three things which need to be considered. First of all, it stated that a clear communication with employees about company’s future plans is needed. But, how to communicate the situation in government institution when wages will be cut by 35% as it was at the beginning of the year? There should be a good explanation about the necessity to cut the wages and how the cut will positively affect the situation in a country. Many understand that cutting wages is not a stimulation of economics.
Secondly, there was mentioned in short the idea that manager should show empathy and understanding to employees who are in the organization. Yes, considering an experience, a pushing of very positive thinking at the beginning does not have an expected influence on the overall situation. First people should feel a support and understanding but after that they will turn easier to positive attitude.
Finally, all duties should be divided fairly and new leaders should be noticed in a company and necessary specially trained if necessary. Managers and heads of department should evaluate each person very seriously. It is important that everybody overtake receive duties in amount it is possible to handle and most importantly could be done successfully. Also, it is not a good idea to choose a leaders, top managers or a heart of the colleagues, would be better to take some time and to see how everybody is doing and maybe leadership talents arose which everybody accept.
These are only a few suggestions, but in a top of them in my opinion there should be a clear communication in all levels of management and institutions.

business buddy

It seems that people are grown up with very low self-confidence. We have heard that it is not good to show you are successful, somebody could be jealous and put bad luck on you. You need to be modest, shy etc, but not this time. Better would be to know what their goal is and to get organized.
It is understandable that it is hard to achieve goals doing it by themselves, people have tendency to look for interest groups, talk to friend who have common interests. What would be the best way how to go for the goal? Probably the way of doing it is very individual, but should try to discover it. There are many of my friends who have achieved good results in business together when there is a common goal. Maybe in a companies would be good to make business buddies, when one day you are tired of clients and go off road there are your buddy who will remind it for you? Something similar for gyms when people find buddies, so then one would pull another if laziness of going to gym arrives.
Of course a good beginning of a good plan is to have a plan and to share it with somebody. Also, top management should communicate company’s goals to sales people. Because after that sales person would have better view how to set their own goal. At the end result will be.

Coaching reaches Baltic States

Today I had a possibility to attend first organized event in Riga, Latvia for coaches in a Baltic region. Considering that people with different level of knowledge about coaching attended trainings they were made more as introduction to a coaching with some practice, “mediation”. I was positively surprised that attendance was very good even it was a Saturday morning. People were actively participating. Even though some of them were surprised of what coaching is, I didn’t see unsatisfied or judging faces around.
Maybe accepting new things is the good skill what we have? Are we already trained in our lives for changes? Living in such a dynamic climate when spring with sun and flowers comes changes snow full winter and summer comes after a spring, we are just used to live trough transition, changes. Therefore we need to use the ability to be flexible in the period of changing world.
When people in Latvia will obtain feeling that to be coached is good, the coaching business will be growing. In expanding such a western practice need to be aware of northern thinking that people here are willing to do everything in their own way, they do not want to accept “help”, or I am a looser if I need to be coached. But no it just means that you really care about your life and want to involve in it as much as you can.

The most important export product- brain?

In the economical situation when many factories are closed in Latvia, engineers are left without work. Also, there is no news that factories are planned to build or open. Only Investment and Development Agency of Latvia is trying to make a contract with Coca Cola to start their product production in Latvia.

How deep the crisis in industry sector will go? According to people who lose their work and do not have a place to work in their profession it could be at least 10 year long problem. First, engineers will loose their skills; second international companies have increasing interest in engineers living in Latvia. Offering good salaries and comfortable life they try to find people who would be ready to leave Latvia for life in another country. And we do not need to judge the people who leave Latvia, they have families, they feel responsible for them. Therefore, we should expect one more serious “brain” drain from Latvia very soon.

Is there good plan for developing industry and export in Latvia, or it is not the role of us in European Union to be a part of industry? Maybe the aim for Latvia is to be tourism and beautiful landscape country? Probably it is the reason why almost nothing is happening with production industry in Latvia.

Kultūra un māksla kā profesija

Atsaucoties uz veikto pētījumu par to, kā mainās cilvēku iepirkumi tika secināts, ka mājsaimniecībā, tēriņus nesamazina, bet iegūtos līdzekļus tērē savādāk. Ja agrāk nauda tika iztērēta lietu iegādei, tad šobrīd tendence mainoties uz to, ka cilvēki vēlas ieguldīt sevī. Piemēram, pirmo reizi sāk veidot mājas bibliotēku, iegādājoties labas grāmatas, biežāk apmeklē kultūras pasākumus, teātra izrādes, operu, baletu. Cilvēki izvērtē to, kas viņiem ir svarīgi, pievēršas lietām, kas sniedz gandarījumu.
Tāpēc kā būtu šī brīžā situācijā pievērsties profesijai, kas saistīta ar mākslu un kultūru? Varbūt kādam sens sapnis, izveidot savu personālizstādi tieši šobrīd var piepildīties, jo cilvēki šobrīd novērtē skaisto daudz vairāk un tiecas uz to. Varbūt sen esi vēlējies iepriecināt sevi ar gleznu, jo tieši šobrīd tie, kas iegulda naudu dara to apdomīgi, iepērk mākslas darbus, kuru vērtba nekritīsies, iepērk zelta rotas lietas.
Arī laikrakstā Diena šodien tiek pieminēts režisorā Redforda teiktais "Es tiešām notiekošo uztveru pozitīvi — kad laiki ir slikti, māksliniekiem vienmēr paveras jaunas iespējas," teicis Redfords. "Māksla vienmēr atradīs izeju."
Arī iepriekš laikrakstā aprakstītais “Galgalā — tieši muzeji, bibliotēkas, kinoteātri, koncertzāles ir tās vietas, kur cilvēki patveras grūtos laikos. Amerikas Lielās depresijas piemērs ir spilgts apliecinājums, ka kultūra uzplaukst krīzes apstākļos — Lielajai depresijai pateicoties, bija iespējams Holivudas zelta laikmets un mūzikholls, Selindžers, Ficdžeralds, Hems, blūzs un džezs.”
Tieši tā, baleta izrādē skatītāju zāle ir pilna un Jaunā Rīgas teātra izrādēm biļetes ir izpārdotas. Varbūt šobrīd ir vērts ar savu talantu iepriecināt sevi un citus?

Neieinteresēti darbinieki atņem uzņēmuma pēdējos ienākumus

Katras pilsētas dzīves ritms visskaidrāk redzams no rītiem, kad cilvēki gatavojas jaunam darba cēlienam un atsākas pēcpusdienā, kad birojos darba dienas beidzas. Tāpēc arī vislielākais cilvēku pieplūdums ir lielāks dienas beigās, ka vēlas pasēdēt kafejnīcās vai iepirkties. Tomēr liekas, ka bieži vien darbinieki neizprot, ka tieši klienti ir tie, kuri nodrošina viņiem atalgojumu un darba vietu.

Piemēram, viena veikala darba laiks beidzas septiņos, bet sešos durvis aizslēgtas. Vai arī jājūtas vainīgam par to, ka ieejot veikalā vēlies noskaidrot kaut ko vairāk par mēbeļu audumu izvēli vai to kādas mēbeles ir noliktavā, lai varētu iegādāties uzreiz, nevis vismaz mēnesi gaidīt. Liekas tajā brīdī datora klaviatūra tiek klabināta aktīvi, bet bez rezultāta, liekot nojaust, ka pārdevējai pie datora nodarbojas ar aktīvu „čatošanu”, un viss sliktais rezultāts tiek norakstīts uz „krīzi”. Tajā pašā brīdī veikalu skatlogos stāv plakāti ar 70% atlaidēm, bet klients pat netiek apkalpots, vai tur ir loģika.
Šādā situācija ir rūpīgi jāizvērtē darbinieku rezultāti un jāizskaidro tas, ka klients nodrošinās atalgojumu nevis uzņēmuma īpašnieks un tāda attieksme arī jāsaglabā.

Piedāvā darbu menedžerim

Apskatot sludinājumu portālā darba sludinājumus nākas secināt, ka vispieprasītākā specialitāte ir menedžeris. Kas ir menedžeris? Ko viņi dara?
Piemēram, darbu piedāvā spējīgam realizācijas menedžerim; klientu piesaistes menedžerim, tirdzniecības menedžerim, profesionālam menedžerim, brenda menedžerim. Tā vien izskatās, ka ir uzradusies jauna profesija, kas nevienā profesiju klasifikatorā nav minēta. No angļu valodas tulkojot „manager” ir vadītājs. Tāpēc var rasties pārpratums, ja darba pieredzē tiek minēts „sales manager”, ko var saprast gan kā pārdošanas speciālistu gan pārdošanas vadītāju.
Turpinot iesākto par menedžeriem (speciālistiem) vajadzētu noskaidort, ko no šādiem cilvēkiem sagaida? Dažas no prasības, kas parādās darba sludinājumos; māka plānot savu laiku un redzēt prioritātes. Iepazīstot šo cilvēku aprakstu nākas secināt, ka nepieciešami uzņēmīgi darbinieki, kas ir spējīgi plānot savu laiku, tiecas sasniegt rezultātu, spēj komunicēt kā ar kolēģiem tā sadarbības partneriem un klientiem. Tieši „mīkstās” zināšanas ir tās, kuras atšķir kādas nozares speciālistu no „menedžera”. Tās ir iemaņas, ko var attīstīt, ja saprot to lielo nozīmi mūsdienās. Tieši cilvēcīgās īpašības var izšķirt to vai darbā pieņem un vai darbā patur. Tā ir spēja strādāt, sasniegt rezultātu, organizēt un koordinēt procesa veiksmīgu norisi ciešā sadarbībā ar projektā iesaistītajiem.

Padomiskā domāšana uzņēmumu personāla daļās

Kas ir personāla vadītājs, menedžeris? Vai tiešām cilvēks, kura kompetences sniedzas tikai līdz lietvedības dokumentu kārtošanai? Ļoti iespējams šādi var strādāt valsts sektorā, kur par mērķu sasniegšanu un efektīvu līdzekļu izlietošanu nav īpaši jāpiedomā. Vai šāda veida domāšana ir pieļaujama privātos uzņēmumos? Laikam gan, ka nav.
Personāla speciālists mūsdienās, kā otrs nozīmīgākais cilvēks aiz uzņēmuma vadītāja, kad jau uzsākta sadarbība ar labāko grāmatvedi. Tieši personāla speciālists ir atbildīgs par īsto cilvēku atrašanu īstajai vietai, tieši personāla speciālists ir atbildīgs par personāla stratēģijas īstenošanu, kas arī iet roku rokā ar uzņēmumu mērķiem. Ņemot vērā tieši šo, personāla speciālistam tikpat ļoti kā uzņēmuma vadītājiem ir jābūt infomētiem par uzņēmuma vīziju un talāko attīstību, laba tēla uzturēšanu un veidošanu darbinieku vidū. Jo darbinieki ir uzņēmuma „spogulis”. Viņi runā, apspriež to, kas notiek uzņēmumā, un nekas vairāk citus neinteresē kā kaut kas slikts, kas notiek uzņēmumā.
Kam būtu jāpiedomā pie šī? Gan uzņēmuma vadītājiem, kas varbūt īsti nenovērtē „spēcīga” personāla cilvēka klātbūtni uzņēmumā. Kā arī pašiem personāla speciālistiem jāizvērtē savas spējas pildīt otra nozīmīgāka cilvēka pienākumus, uzņēmoties visu atbildību par uzņēmuma efektīvu darbību un pozitīvu darba vidi.

Kā nodrošināties pret atlaišanu?

Agrāk daudz tika apspriestas situācijas un jokots par to, kā darbinieki izmanto savu situāciju, izliekoties, ka strādā, tika apspriesti ieteikumi, vairāk gan kā joki. Piemēram, ka uz krēsla atzveltnes malas darbā vienmēr it jātur rezerves žakete, lai priekšnieks domātu, ka tu tepat vien darbā tagad esi, bet īstenībā jau pusdieno trešo stundu. Šobrīd situācija ir mainījusies un tagad jokos virsroku ņēm darba devējs. Piemēram, ja jau uz darbu nāk, kad algu nemaksā tad varbūt darbam uzlikt maksas ieeju?

Lai kā arī būtu, šodien izdevumā Lietišķā Diena tiek publicēta informācija par to, kā nodrošināties cilvēkam pret atlaišainu.Protams, jāņem vērā situācijas, kad šie ieteikumi nebūs pielietojami, piemēram, uzņēmums slēdzot savu darbību.

Laikrakstā tika aprakstīti vairāki ieteikumi, par to, kas ir jādara.Vienvārdsakot, jāpierāda, ka Tu tiešam esi vērtīgs darbinieks. Jā, arī joku ir daudz, kad iesaka, kā veiksmīgāk izlikties, ka cītīgi strādā. Tomēr, šobrīd tas jāuztver savādāk.
Pirmkār, pašam jāstāda savs rīcības plāns un otrkārt, jāuzliek izpildes termiņi un regulāri jāatskaitās vadītājam par sasniegtajiem rezultātiem. Varbūt pirmajā brīdi liekas, liekuļošana, bet nē, visiem nāktu par labu šāda darba organizācija. Vērtējama pozītivi situācija, kad darbiniei ir atbildīgāki pret uzņēmumu un sava darba rezultātu. Kad netiek gaidīti uzdevumi no darba devēja puses vien, bet paši darbinieki nāk ar ierosinājumiem. Protams, nevar pārspīlēt, bet pārdomātu ierosinājumu darba devējs būs gatavs uzklausīt.
Nobeigumā, katram jāsastāda savs mazais biznesa plāns par to, kas ir jādara, kas ir nepieciešams un kad tam ir jābūt izdarītam un tad arī jācenšas pieturēties pie sava plāna ne tikai darbā, bet arī ikdienā virzoties uz labu rezultātu. Un būsiet pārsteigti par to, cik bieži lietas izdarīsiet pirms laika.

Krīze kalpo kā attaisnojums sliktam darba rezultātam

Šobrīd apstākļi ir interesanti, citam grūti, citam jaunu iespēju brīdis. Tomēr ir situācijas, ka darbinieku produktivitāte kritusies vismaz divas reizes daudzos uzņēmumos. Kāpēc? Krīze kā attaisnojums un uzticības trūkums uzņēmumam.

Daudzi izmanto ekonomisko situāciju kā attaisnojumu sliktajam darba rezultātam. Masu mēdiju aktīvais darbs pie „krīzes” aktualizēšanas nepārtrauki, ne tik veiksmīgiem un arī veiksmīgiem pārdošanas speciālistiem var būt kritiski un, protams, nevar arī dzīvot vienā ilūzijā, ka viss ir ļoti labi. Darba devējam ir agrūtinoši novērtēt reālo apjomu kādu būtu iespējams sasniegt. Šādā situācijā galvenokārt vienīgais salīdzinājums ir produktīvākais darbinieks. Ko darīt? Pašam vadītājam mēģināt pārdot? Protams, rezultāts būtu cits, ja vadītājs ir zinošs,kā arī prestižs lielāks veikt darījumu ar uzņēmuma vadītāju.Varbūt vadītājam jāiesaistas, jābūt tuvāk klientiem šādā situācijā, lai pozitīvi ietekmētu rezultātu?

Sekojoši, štatu samazināšana, īpaši neizskaidrojot situāciju darbiniekiem. Darbinieki vērtē visu uzņēmumā notiekošo, piemēram, kā kolēģis tika atbrīvots. Vai viņiem tas tika paziņots laicīgi brīdinot? Vai palīdz viņiem uzsākt jauna darba meklējumus, piemēram, izmantojot outplacement jeb aprūpētā darba uzteikuma pakalpojumus vai uzņēmuma personāla specialists sniedz viņiem atbalstu? Vai uzņēmums izmaksā atlaišanas pabalstu? Tiek vērtēts viss. Palikušajiem darbiniekiem nejūtot stabilitāti un skaidrību par nākotnē notiekošo, viņi zaudē atbildību pret veicamajiem darba uzdevumiem. Uzticību darba devējam mazinās, par spēju izvest uzņēmumu no saspringtās situācijas. Ko darīt? Runāt ar darbiniekiem un sniegt atbalstu tiem, kuriem no darba ir jāaiziet. Visam jābūt pēc iespējas caurredzamam un skaidram.
Nobeidzot jāuzsver, ka šis ir komandas spēlētāju laiks, tāpēc jāveido laba sadarbība visās uzņēmuma struktūrās, samazinot hierarhiju.

Lay off usually arrives when it is not expected

Today I had a conversation with a person who has experienced a lay off at the company he works. Top managers of companies’ very often have weak communication skills especially with employees. Therefore, information about lay off usually comes very late. This kind of message drives a person to helpless and useless feeling; suddenly a man got the feeling that he has lost his self-esteem, even he has forgotten about his knowledge and he feels totally empty and lost. It is very upsetting to somebody who has worked hard for company’s targeted plans, actively participating in brainstorms for company’s future. At this point the top management level and the owner is the one to blame? Really? Or governments which didn’t follow the rules of macroeconomics that after economics rises there are down turns and need to be ready.
However, it will be better not to blame somebody, but to be understanding and try to learn from this situation. I believe nobody would feel comfortable of firing 1 or 300 people, but personnel managers and directors need to do it. Also, everybody wants to drive the country when economy rises, however nobody are really ready and willing to take a place of premier now.
Therefore, everybody should acknowledge that there are no need to look for a person to blame, but should remember that all skill and abilities you have achieved are not lost somewhere at this point. Also, your knowledge nobody can take away. Even more, now you should start to do things you really love and develop your skills. For instance, everybody can explore internet, there are lot information which you can use for your development without any charge.

Štatu samazināšana skar negaidīti

Šodien kārtējo reizi sanāca runtāt ar cilvēku, kurš tiek atbrīvots no darba štatu samazināšanas rezultātā. Tas vienmēr skar negaidīti, jo uzņēmuma vadība necenšas publiskot savus plānus darbiniekiem, tāpēc pasaka ziņās pēdējā brīdī. Šadas ziņas cilvēku noved šķietami bezpalīdzīgā situācijā, kad liekas pēkšņi zudušas visas iepriekšējās zināšanas un prasmes, iedveš, kādreiz uzticamajam darbiniekam, nekam nevajadziga cilvēka sajūtu. Tas var būt ļoti apbēdinoši, atceroties laiku, kad savu enerģiju veltīji uzņēmuma kopīgo mērķu sasniegšanai, kad iknedēļas vai ikmēneša sapulcēs vajadzēja iedziļināties nākotnes plānos un sniegts savus ieteikumus, uzņēmuma vadība šajā brīdi paliek „sliktā” vietā, ko pie visām nelaimēm vainot. Varbūt arī pie šīs situācijas ir vainojama nemākulīga organizācijas vadībā, nesaskatītas perspektīvas vai novēlogti attisības plāni. Varbūt pie visas situācijas vainojamas valsts galvas, kas nav centušās iedziļināties neizbēgamos ekonomikas likumos, kad aiz „treknajiem gadiem” nāk . Tomēr, lai kā arī būtu paši būsim ieceitīgi, saprotoši un mācīsimies visi. Nevar apskaust uzņēmumu personāla daļas, kurām ir jānodarbojas ar atlaišas procedūru.Iespējams neviens negribētu būt tā cilvēka vietā, kuram ir jāpieņēm lēmums par 1 vai 300 cilvēku atbrīvošanu. Un šobrīd neviens, pat lielākie prātvēderi, kas kopskatu nevēlas saskatīt valsts pārvaldes jautājumos, nevēlētos šobrīd būt premjera vietā.