Labākie darbinieki tagad!

Laikā, kad cilvēku pirktspēja precēm un pakalpojumiem mazinājusies, uzņēmumiem nespējot segt izmaksas un atbrīvojot speciālistus no darba, ieguvēji ir uzņēmumi, kuri spēj saglabāt vēsu prāt un domāt radoši. Krīze- pats labākais laiks, kad nokomplektēt visspēcīgākās komandas, vairāki labākie speciālisti paliek bez darba vai neredzot iespēju palikt aiziet no uzņēmumiem, meklējot jaunas iespējas. Šobrīd darba devēji var iegūt labākos speciālistus un krīzes situāciju risināt spējīgus kolēģus, kas būs spēcīgs atspēriens laikā, kad ekonosmiskā situācija noskaidrosies. Daudzi šī brīža uzņēmēji un darbinieki var uzņemties aktīvu lomu tirgus telpas sadalē un veiksmīgi īstenot savus ilgtermiņa plānus, lai arī rezultāts nebūs redzams tik ātri,kā esam pieraduši. Ko es pats esmu gatavs darīt? Raudāt līdzi citiem šajā sliktajā brīdī vai aktīvi darboties?

Masu psihoze darba devēju vidū

Cik apdomīgi darba devēji rīkojas veicot masveidīgu darbinieku atlaišanu? Vai tā ir īstermiņa domāšana? Vai tas norāda par vairāku ziemeļvalstu uzņēmumu vieglās peļņas beigšanos Austrumeiropā? Vispārējā pasaules ekonomiskā krīze? Varbūt tā vienkārši ir totāla krīze cilvēku prātos? Lai kas arī tas būtu, šobrīd viss notiek masveidīgi, viens bļauj visi bļauj, viens atlaiž otrs saprot, ka tas ir normāli tā vajag, nemaz īpaši neiedziļinoties jaunu “zilo okeānu” apgūšanā. Vai kāds tagad aprēķina cik līdzekļi ir ieguldīti darbiniekos, vai kāds aprēķina cik līdzekļus vajadzēs ieguldīt darbinieku atrašanā un apmācībā, kad situācija noskaidrosies? Lai arī šobrīd situācija ir sarežģīta, šis laiks dod vaļu savai iztēlei, ne velti tagad cilvēki, kas ilgus gadus uzcītīgi deldējuši darba devēja darba galdus un materiālus, apsver iespēju uzsākt savu biznesu un labi vien ir, jo ir beidzies laiks, kad uz darba devēju jāskatās kā uz vienīgo “maizes” avotu. Tiem, kuriem ir galva uz pleciem un vēss prāts nodrošinās sev labākās pozīcijas. Katrs sapratīs, ka ne uz vienu nevar paļauties, ne darba devēju, kas nodrošinās dabu vairāku desmitu gadu garumā, ne uz valsti, kas maksās pensijas tad, kad pienācis būs laiks.