Štatu samazināšana skar negaidīti

Šodien kārtējo reizi sanāca runtāt ar cilvēku, kurš tiek atbrīvots no darba štatu samazināšanas rezultātā. Tas vienmēr skar negaidīti, jo uzņēmuma vadība necenšas publiskot savus plānus darbiniekiem, tāpēc pasaka ziņās pēdējā brīdī. Šadas ziņas cilvēku noved šķietami bezpalīdzīgā situācijā, kad liekas pēkšņi zudušas visas iepriekšējās zināšanas un prasmes, iedveš, kādreiz uzticamajam darbiniekam, nekam nevajadziga cilvēka sajūtu. Tas var būt ļoti apbēdinoši, atceroties laiku, kad savu enerģiju veltīji uzņēmuma kopīgo mērķu sasniegšanai, kad iknedēļas vai ikmēneša sapulcēs vajadzēja iedziļināties nākotnes plānos un sniegts savus ieteikumus, uzņēmuma vadība šajā brīdi paliek „sliktā” vietā, ko pie visām nelaimēm vainot. Varbūt arī pie šīs situācijas ir vainojama nemākulīga organizācijas vadībā, nesaskatītas perspektīvas vai novēlogti attisības plāni. Varbūt pie visas situācijas vainojamas valsts galvas, kas nav centušās iedziļināties neizbēgamos ekonomikas likumos, kad aiz „treknajiem gadiem” nāk . Tomēr, lai kā arī būtu paši būsim ieceitīgi, saprotoši un mācīsimies visi. Nevar apskaust uzņēmumu personāla daļas, kurām ir jānodarbojas ar atlaišas procedūru.Iespējams neviens negribētu būt tā cilvēka vietā, kuram ir jāpieņēm lēmums par 1 vai 300 cilvēku atbrīvošanu. Un šobrīd neviens, pat lielākie prātvēderi, kas kopskatu nevēlas saskatīt valsts pārvaldes jautājumos, nevēlētos šobrīd būt premjera vietā.